|
Runā, ka dzīvē nekas nenotiekot nejauši. Daži notikumi liek aizvien par to aizdomāties. Šķietami vienkāršas pāris minūšu tikšanās izvēršas par sirsnīgu draudzību un sadarbību.
Tā kādā pēcpusdienā mūsu kolēģe Alla Rastopčina atveda ciemos savas māsas meitu Jeļenu, kura dzīvo un strādā Rīgā. Jeļenu tik ļoti aizkustināja tas, kā strādā un dzīvo mazā lauku skolā, ka viņai uzreiz radās idejas, kā palīdzēt un atbalstīt mūs gan mācību procesā, gan ar arī skolēnu ģimenes. Nepagāja ne pāris nedēļas, ka 2. janvāra rītā no Rīgas Makašānos ieradās Keišu ģimenes baltais busiņš... pilns ar jauniem, īpaši mūsu internātam pašūtiem gultu matračiem, grīdsegām, televīzoriem, gultas veļas komplektiem, rokdarbu materiāliem un citām vērtīgām mantām. Vēl pēc nedēļas Jeļena bija noorganizējusi nākamo dāvanu busiņu, kurā jaungada dāvanas mazajiem, drēbes visu vecumu skolēniem, spēļu komplekti dažādu vecumu bērniem, slidas, seši mazlietoti datori, krāsas, audumi, dzijas un daudz kas cits.
Mēs, Makašānos, esam raduši daudz darīt pašu rokām, iztikt ar mazumiņu un dalīties arī ar citiem, tāpēc tik nesavtīga, operatīva un dāsna palīdzība patiesi aizkustināja. Sakām sirsnīgu paldies mūsu Allai, Jeļenai Fandaļuk, Keišu ģimenei un visiem, kuri sūtīja mūsu skolai jaukās un noderīgās lietas.
Šādas situācijas ne vien iepriecina, bet liek arī mums mācīties būt uzmanīgiem, dāsniem, iejūtīgiem un redzīgiem. Jo, daloties ar to, kas mums ir, mēs dalāmies priekā, bet dalīts prieks, kā zināms, ir dubults prieks. |
