Sandra Kļaviņš un viņas dzīvesbiedrs Adriano Carlesi ir nākuši ar iniciatīvu iedibināt stipendijas fondu skolas talantīgākajiem skolēniem amatu priekšmetos. Stipendija veltīta Sandras Kļaviņš mammas Dzidras Cekuliņš, kura savas dzīves laikā organizēja atbalstu un arī pati atbalstīja Makašānu skolas bērnus un jauniešus.
Dzidra piedzima Liepājā 1927.gada 14.aprīlī. Vecāki Anna Priede un Toms Puleks. Brālis Ernests dzimis, kas bija dažus gadus vecāks, brīvprātīgi devās Latviešu leģionā un krita 1944.gada 11.jūlijā Krievijā netālu no Latvijas robežas.
Dzidrai bērnība pagāja Karostā, kur tēvs strādāja Latvijas armijas intendantūrā. Tai laikā Liepāja bija kara pilsēta, kur atradās daļa no Latvijas armijas. Tur viņa pabeidza ceturto pamatskolas klasi, bet 1939.gadā bija no Karostas jāizvācas, jo ienāca sarkanā armija. Ģimene pārcēlās uz Jelgavu. Šajā laikā Dzidra saslima un slimības dēļ nokavēja veselu skolas gadu.
1941.gadā ienāca vācieši, un viņa ar vecākiem pārcēlās atpakaļ uz Liepāju, kur pabeidza divas klases ģimnāzijā. Brīvajā laikā nodarbojās ar sportu, spēlēja basketbolu. Nemiera sekas veicināja izceļošanu, un 1944.gada 11.oktobrī Dzidra ar kuģi atstāja Latviju un nonāca Frankenbergā, Saksijā, kur ģimenei piešķīra istabiņu bēniņos. Tur bija jāstrādā fabrikā. Tālāk bēgļu gaitas aizveda līdz Eslingenai, kur viņa pabeidza ģimnāziju. Tur arī sāka nodarboties ar ādas apstrādi, aušanu, šūšanu, tautas dejām un spēlēja teātri. Tā pagāja dzidras jaunības gadi.
1949.gadā sākās izceļošana, un jūlijā Dzidra iekuģoja Austrālijā, bet gadu vēlāk no Vācijas atbrauca viņas vecāki. Tanī pašā gadā Dzidra salaulājās ar Georgu Hodacki, ar kuru bija iepazinusies Eslingenā, un gadu vēlāk 1950.gada 3.oktobrī Benallā piedzima viņu pirmā meita Daina. Nonākot Melburnā, Dzidra dažādos amatos strādāja Repatriation slimnīcā.

Šī gada pavasarī Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas folkloras kopa "Kūkleite" tika ielūgta uz Lieldienu pasākumu latviešu svētdienas skolā "Burtnieki" Wolverhamptonā. Pasākuma iniciatore bija Liebritānijā dzīvojošā latviete Sandra Rivča, kas ar savu neizsīkstošo enerģiju palīdzēja visu realizēt.
23. martā mēs izlidojām uz Londonas Lutonas lidostu, tur mūs sagaidīja transports, kas aizveda uz Wolverhamptonu. Šeit mūs laipni sagaidīja un uzņēma latviešu ģimenes savās mājās. 24. martā sniedzām koncertu "Burtnieku" skolā, gan dziedājām, gan dejojām, gan stāstījām kā mēs savā skolā svinam Lieldienas. Bērniem ļoti patika latgaliešu rotaļdejas kuras apguva arī bērnu vecāki. 25. martā braucām ekskursijā uz Birmingemas pilsētu.
26. martā apmeklējām Daugavas Vanagu centru "Straumēni". Priecējām seniorus ar latviešu tautas dziesmām.
Brīvajā laikā mūsu skolēni baudīja ekskursijas un ciemošanos ģimenēs, ko sarūpēja mūsu tautieši.
L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskola peteicas par nozīmīgu atbalstu pasākuma ieceres īstenošanā Daugavas Vanagu organizācijai, SIA “Verems”, Lielbritānijas latviešu skoliņai, skolēnu vecākiem, skolotājām Ingūnai Šulbergai un Marijai Andinai.

​