Kā liels pārsteigums mūsu skolai pienāca ziņa, ka viens no mūsu skolas pedagogiem varēs piedalīties Latvijas skolotāju informatīvi izglītojošā braucienā uz Briseli, Beļģijas Karalisti. Vēl lielāks gandarījums bija arī tāpēc, ka no 150 skolām, kuras bija iesniegušas atskaites par Eiropas dienu pasākumu rīkošanu, izvēlējās tikai 32 skolas un tajā skaitā arī mūs.

Šis ceļojums bija nopelnīts ar pagājušā mācību gadā noorganizēto Eiropas dienu pasākumu, kas tika rīkots kā Modes skate. Katra klase izlozēja kādu no Eiropas valstīm un demonstrēja citiem šai valstij raksurīgo tērpos, mūzikā, dejā vai kā citādi.

Tā nu pavasara brīvdienu nedēļā posos uz Rīgu, lai kopā ar citu skolu pedagogiem, žurnālistu Ansi Bogustovu un vēl divām jaukām pavadonēm - gidēm dotos gandrīz 5000 km garajā ceļojumā. Programmā bija paredzēts apmeklēt četras valstis - Poliju, Beļģiju, Holandi un Vāciju. Kā galvenais ceļojuma mērķis bija Brisele un Eiropas Parlamenta apmeklējums.

Pirmais, ko mēs apmeklējām bija Kopernika centrs - Varšavā, kas pārsteidza ar dažādiem tehnikas brīnumiem. Trešajā ceļojuma dienā mēs sasniedzām Beļģiju. Kā pirmā pilsēta, ko apskatījām, bija Brisele. Apmeklējām Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, kur tikāmies ar Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci - Ilzi Juhansoni, Eiropas Parlamenta Latvijas deputātiem, Eiropas skolas skolotajiem.

Nākamais apskates objekts bija Atomiums (Mini Eiropa parks), kurā maketu veidā varējām apskatīt visas Eiropas valstu ievērojamākās celtnes, tostarp arī mūsu Brīvības pieminekli. Tas bija kā mini ceļojums pa visām Eiropas valstīm. Nākamā Beļģijas pilsēta, ko apmeklējām bija Antverpene - otrā bagātāka Eiropas ostas pilsēta, kura pārsteidza ar savām ārkārtīgi greznajām celtnēm - karaļnamiem, katedrālēm u.c. Interesanti, ka beļģi ir ne tikai lielākie šokolādes un frī kartupeļu ēdāji, bet arī veselīga dzīvesveida piekritēji. Šī bagātā valsts, kurā ir sakoncentrēta 70% no pasaules dārgakmeņu pārstrādes rūpniecības, kā galveno pārvietošanās līdzekli izvēlējušies tieši velosipēdus - visur redzami riteņbraucēji un velosipēdu stāvvietas. Iespaidīgi bija daudzās nācijas un tautas, ko varēja redzēt ielās - melnādainie, aziāti, mulati; bija arī ebreju rajoni un laikam visvairāk turku, kuri jau pirms pusgadsimta šeit bija 1 miljons, tā ka saprast kādi tad izskatās pamatiedzīvotāji – beļģi, bija pagrūti. Tamdēļ būtu jābrauc uz laukiem.

Nākamā valsts, ko apmeklējām, bija Holande. Galvaspilsēta Amsterdama mūs priecēja ar daudzajiem kanāliem, kas kā dzīslas plūst pa visu p ilsētu, un neskaitāmajiem tiltiņiem, to, starp citu, ir vairak kā 1000 šajā pilsētā. Pilsēta izbrīnija ar savdabīgo raksturu, ko radīja sarkano lukturu ielas un marihuānas kafejnīcas . Jā, arī tā ir Eiropa. Tālāk ceļš mūs veda uz slaveno Keukenhof ziedu parku, kur mēs rām ā solī varējām baudīt krāšņo ziedu burvību. Taisni no šejienes uz daudzām valst im tiek sūtīti visdaudzveidīgākie ziedu - tulpju, dāliju, gladiolu u.c ziedu dēsti. Kā pēdējā pilsēta, ko apskatījām, bija Berlīne, kura mūs sagaidīja ar pavasarīgu siltumu, ziedošiem ķiršiem un vasarīgi ģērbtiem cilvēkiem. Bijām pie Branderburgas Vārtiem, Reihstāga un slavenā Berlīnes mūra paliekām, kas priecēja ar spilgtām grafiti tehnikā apzīmētam sienām. Tā nu iespaidu pilni devāmies mājup...

Ilze Arbidāne