L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas aktivitātes “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros

skolas soma 2
Foto galerijā: “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros 2019./2020. m. g.

Iesākoties 2019./20. mācību gadam, mēs bijām priecīgi, ka “Skolas somas” projekta ietvaros mēs varam turpināt iepazīt Latvijas dabu, vēsturi, kultūru un mākslu.

Skolas mazākie bērni devās uz Ludzu – vecāko pilsētu Latvijā, kura šogad svinēja savu 842. dzimšanas dienu. Starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, kalna galā paceļas Ludzas pilskalns, apkārt kuram izpletusies rosīga, sena pilsēta.

Projekta “Skolas soma” ietvaros skolēni apmeklēja Ludzas Novadpētniecības muzeju, kurš ir viens no eksponātiem bagātākajiem Latgales muzejiem. Skolēni piedalījās muzejpedagoģiskajā programmā “Dzīvnieku valstība.” Meža mātes vadībā iepazina Latvijas mežu, ūdeņu un mājsaimniecību iemītniekus, apskatīja dažādu dzīvnieku izbāzeņus, ieklausījās dabas un dabas iemītnieku skaņās, atbildēja uz Meža mātes jautājumiem. Meža māte aicināja skolēnus iet rotaļās, skaitīt skaitāmpantus, izspēlēt pasaku ar kustībām, tā iepazīstot latviešu tautas folkloras bagātības.

Interesanta bija brīvdabas nodaļa, kur skolēni guva priekšstatu par ēkām un sadzīvi Latgales laukos – 19.un 20.gs., apskatīja zemnieku sētu, dūmistabu, riju, vējdzirnavas, un podnieka māju – darbnīcu.



Projekta “Skolas soma” ietvaros 1. -3. klase piedalījās Ludzas amatnieku centra radošajā darbnīcā, kur virsaitis rosināja domāt un izteikties par seno cilvēku dzīvi Latvijā. Sarunas laikā skolēni iepazina senos darbarīkus, sadzīves priekšmetus, apģērbu, uzzināja par cilvēku dzīvesveidu senatnē.

Podnieks Ēriks Kudlis stāstīja par māla izmantošanu un rādīja māla bļodas tapšanas procesu. Vēlāk skolēniem bija iespēja no māla pikuča pašiem veidot savus darbus. Centra saimniece iepazīstināja ar apģērba tapšanas procesu. Skolēni apskatīja tautastērpu kolekciju, austos deķus, adītos cimdus, zeķes. Aplūkoja dažādus darbarīkus, kas nepieciešami apģērba tapšanas procesā (stelles, vērpjamie ratiņi u.c.), un varēja ar tiem padarboties.

Nodarbības beigās pie balti klāta galda skolēni un skolotāji tika cienāti ar garšīgu zāļu tēju, maizi un medu.

4., 5. klašu skolēni devās uz Andrupenes lauku sētas ekspozīciju un iepazinās ar 20.gs sākuma latgaļu dzīvesveidu, kā arī ar dažādiem amatiem, darbarīkiem un darbnīcām. Muzeja darbiniece interaktīvi pasniedza informāciju, ļaujot skolēniem aktīvi darboties, izmantojot dažādas senlietas. Skolēni aizrautīgi strādāja pie plīts un krāsns, ar seniem virtuves piederumiem.

Skolēni aplūkoja mājas izkārtojumu, izpētīja linu apstrādes tehnoloģiju, paši izmēģināja dažādus linu apstrādes etapus. Apskatīja sētas saimnieciskās ēkas – klēti, melno, dūmu pirti un citas.

Skolēni apmeklēja kalēja smēdi, kur bērni izmēģināja dažādus darbarīkus. Apskatīja podnieka darbnīcu un cepli. Iepazinās gan ar krāsaino, gan ar melno keramiku un tās izgatavošanas tehnoloģijām.

Andrupenes lauku sētas darbiniece aizveda uz purva taku, kur varēja pētīt unikālo augstā purva ekosistēmu un novērot vairākus augus, tajā skaitā raseni.

Apmeklējot Kroma kolnu, skolēni iepazinās ar dažādiem seno latgaļu ieročiem. Īpašnieks pastāstīja par ieroču izcelsmi, kurās vietās un kad Latgales teritorijā tika atrasti artefakti, pēc kuriem tika veidoti analogi un imitācijas.

Skolēniem bija iespēja aptaustīt un pielaikot karavīru ietērpu. Interesanti un interaktīvi paskaidroja, kāpēc tieši tāda veida ieroči un darbarīki bija izplatīti Latgalē 12. gs.

Pēc tam bija iespēja apskatīt pilskalna rekonstrukciju , kur bērni varēja izpētīt dažādas pilskalna aizsardzības konstrukcijas, varēja apskatīt ,kā varētu izskatīties dažādas telpas un kā tās tika izmantotas. Skolēni epazina seno latgaļu dzīvesveida dažādus elementus, tajā skaitā, uguns iegūšanu ar krama palīdzību.

Bērniem visvairāk patika trešais nodarbību etaps , kad tie uzvilka mugurā karavīru tērpu elementus, ņēma rokās imitētus kaujas cirvjus un zobenus (izgatavotus no mīksta materiāla) un piedalījās kaujas rekonstrukcijā, pils ieņemšanā un aizsardzībā, izmantojot dažādas taktikas un stratēģijas paņēmienus.

6.,7. klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt Latgales mākslas un amatniecības centru un apskatīt divas ekspozīcijas: „Amatnieki Latgalē 19. – 20. gs.” un „Līvānu stikla muzejs”.

Skolēni ar interesi aplūkoja ekspozīciju par amatniekiem Latgalē, izpētīja dažādus amatnieku darbarīkus, aplūkoja senlaicīgās mēbeles, traukus, kā arī garāko austo jostu Latvijā.

Pirms ekspozīcijas „Līvānu stikla muzejs” apskates skolēniem bija iespēja apmeklēt stikla pūšanas darbnīcu, kur top dažādi stikla izstrādājumi. Prasmīgo meistaru rokās karstais stikla pikucis pārtapa skaistā stikla izstrādājumā. Muzeja gide soli pa solim komentēja tapšanas procesu un atbildēja uz jautājumiem.

Pēc darbnīcas apmeklējuma skolēni devās apskatīt plašo izstādi, kur varēja iepazīties ar stikla fabrikas vēsturi un apskatīt visās varavīksnes krāsās zaigojošo Līvānu stiklu: vāzes, glāzes, šķīvjus, bļodas, dažādus dekoratīvos interjera dizaina priekšmetus.

Pēc muzeja apskates centāmies nedaudz iepazīt arī pašus Līvānus. Apskatījām interesantos soliņus dažādās pilsētas vietās. Kā īsts piedzīvojums mums bija pārcelšanās ar plostu pāri Daugavai vietā, kur Latgale satiek Zemgali.

Pēc Līvānu apmeklējuma 6.,7. klases skolēni devās uz viesmīlīgajiem Preiļiem. apskatīt jauno „Metāla mākslas galeriju”, kur skolēni ar sajūsmu un interesi aplūkoja dažādos motociklus un citus neparastus izstrādājumus no metāla (skulptūras, mēbeles, interjera priekšmetus, galda spēles u.c.), klausījās gida stāstīto par muzeja tapšanas ideju un dažādajiem eksponātiem.

Gids uzsvēra to, ka nekas nav neiespējams, vajag tikai nebaidīties sapņot un savus sapņus īstenot. Gids ar spilgtiem piemēriem izstāstīja – kā attīstījās metāla mākslas galerija, kā viņi sākuši ražot dažādus suvenīrus un gatavot savu šokolādi.

Šogad projekta ietvaros tika izmantota iespēja lielākai klašu grupai – 8. – 12. klasei, apmeklēt Siguldu un tās apkārtni.

Kā viens no apskates objektiem tika izvēlēts Turaidas muzejrezervāts. Gidu pavadībā skolēni tika iepazīstināti ar muzejrezervāta teritorijā esošajām vēsturiskajām būvēm un arheoloģisko izrakumu atklājumiem. Vecāko klašu skolēni ar interesi klausījās gida stāstījumā par Turaidas baznīcas vēsturi un tajā esošajiem apbedījumiem, pētīja muižas apkārtnē atrastās sudraba un vara rotu kolekcijas.

Skolēnu atmiņās visspilgtāk palika gidu stāstītā teiksma par Turaidas Maiju, kas kā labs piemērs kalpos Raiņa daiļdarba iepazīšanai literatūras stundā. Tāpat, izejot cauri Dainu kalnam, jaunieši iepazina tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Jauniešiem bija iespēja iepazīt arī Barona takas augstumu, nokāpjot pa to līdz pat Gaujai.

Projekta “Skolas soma” ietvaros 8.-12. klases skolēni tika iepazīstināti arī ar Āraišu arheoloģiskā parka teritorijā esošajām Latgaļu dzīvesvietu rekonstrukcijām. Jauniešiem parka teritoriju bija iespēja izpētīt pašiem. Rekonstruētajās akmens un bronzas laikmeta mājokļos Meitu salā un Āraišu ezerpils ēkās, apskates laikā jauniešiem bija iespēja ienākt mazajās mājiņās, izpētīt pašiem to konstrukciju, veidojot priekštatus par ēku arhitektūru un būvniecību.

Apmeklējuma laikā tika aplūkotas arī Livonijas 14.-17. gs. pilsdrupas. Jauniešiem bija iespēja salīdzināt viņiem jau zināmo pilsdrupu teritoriju lielumu un stāvokli, izvērtēt cilvēka rīcības sekas uz vēsturiski svarīgiem objektiem.

Pateicoties “Skolas somas” programmai, šogad skolēniem bija lieliska iespēja iepazīt Latvijas vēsturi, seno latviešu dzīvesveidu, etnogrāfiju un dabu. Vērtīgās zināšanas skolēni varēs izmantot ikdienas mācību darbā un sadzīvē.

Ingūna Šulberga, “Latvijas skolas soma” koordinatore L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā

 

2011 - 2013 © Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola.

Visas tiesības ir aizsargātas.